Rekomendācijas ģimenei draudzīgas politikas un sabiedrības veidošanai

Forums Rīgā notika valsts iniciatīvas “Latvijas Goda ģimenes gads” ietvaros. Tajā Eiropas valstu pārstāvji, ne vien dalījās savā pieredzē ar izvēlētajām metodēm un atbalsta instrumentiem demogrāfijas veicināšanā, bet arī kopīgi darba grupās izstrādāja ieteikumus Eiropas mēroga rekomendāciju platformai.

Ieteikumi veidoti 4 dažādās jomās, atbilstoši foruma darba grupu darbam:

1. Vecāku līdzdalības līdzsvars un bērnu pieskatīšanas pakalpojumi.
2. Tiešie pabalsti, mājokļu atbalsts un pensijas sasaiste ar bērnu audzināšanu.
3. Ģimenei draudzīga pašvaldība.
4. Veselības aprūpes garantijas bērnam un vecākiem; vecāku izglītošana un atbildības palielināšana, ģimenisko vērtību stiprināšana.

1. Vecāku līdzdalības līdzsvars un bērnu pieskatīšanas pakalpojumi.
* Ieviest nacionālas, ģimenēm draudzīgas darbavietas programmas, šādā veidā veicinot sociāli atbildīgu uzņēmējdarbību un uzskatu, ka ģimenei draudzīga darbavieta ir prestiža darba vieta;
* Darbavietās organizēt dažāda veida atbalstu ģimenēm, piemēram, bērnistaba darbavietā, elastīgākas darba iespējas vecākiem, piemēram, iespēja strādāt attālināti, tādējādi nojaucot administratīvās un likumiskās barjeras;
* Veicināt ģimenei draudzīga biznesa kultūru, lai stiprinātu vecāku drošības sajūtu darba tirgū;
* Attīstīt “bērniem draudzīgu” zīmola sistēmu pakalpojuma sniedzējiem un uzņēmumiem, kuru klienti ir vecāki ar bērniem;
* Nodrošināt daudzveidīgus bērnu pieskatīšanas risinājumus, sniegt vienlīdzīgi pieejamu valsts vai pašvaldības atbalstu bērna pieskatīšanā, sākot ar brīdi, kad vecākam ir jāatgriežas darbā;
* Attīstīt sertificētu aukļu pakalpojumus kā racionālu risinājumu bērna pieskatīšanai agrīnā vecumā;
* Nodrošināt atbilstošu psihoemocionālo vidi bērnudārzos, kā arī veicināt mācīties prieku;
* Ģimeņu politikai ir jāietver visas ģimenes vajadzības: bērnu, jauniešu, vecāku un vecvecāku;
* Strādāt pie dzimuma balansa izglītojošā personāla vidū;
* Sniegt finansiālu un konsultatīvu atbalstu audžuģimenēm, aizbildņiem un adoptētājiem;
* Palielināt atbalstu tajās jomās, kas nodrošina bērnu skaita samazināšanos bērnunamos;
* Visiem bērniem rast iespēju uzaugt ģimenē nevis ārpusģimenes aprūpes iestādēs. Dzīve bērnunamā ir uzskatāma par vienu no vardarbības veidiem.

2. Tiešie pabalsti, mājokļu atbalsts un pensijas sasaiste ar bērnu audzināšanu:
Finansiālais atbalsts:
* Sniegt finansiālu atbalstu īsi pirms dzemdībām un grūtniecības laikā;
* Valstij, pašvaldībai un darbadevējam izmaksāt bērna piedzimšanas pabalstu, kas netiek aplikts ar nodokļiem;
* Neatkarīgi no vecāku nodarbinātības, vienam no vecākiem nodrošināt fiksētu bērna kopšanas pabalstu, kas ir vismaz divu minimālo mēnešalgu apmērā;
* Nodrošināt papildu vecāku pabalstus, raugoties uz nodarbinātību un veiktajām vidējām sociālajām iemaksām. Izmaksām jāaizvieto iepriekš gūtā peļņa un jābūt pietiekami motivējošām atgriezties darba tirgū;
* Personai, kas ir bērna kopšanas atvaļinājumā, no vecāku pabalsta pilnā apmērā nodrošināt iemaksas pensijas kapitālā;
* Palielināt vecāku pabalsta apmēru gadījumā, ja piedzimst dvīņi;
* Nodrošināt ģimenes pabalstu bērnam vecumā no X gadiem līdz 18, vai arī līdz vidusskolas beigšanai (atkarībā no tā, kurš ir vēlāk);
* Palielināt ģimenes pabalstu otrajam un trešajam bērnam;
Nodrošināt ģimenēm nodokļu atvieglojumus:
* Par katru bērnu ar nodokli neapliekamus ieņēmumus;
* Izdevumiem par interešu izglītību un izdevumiem, kas radušies bērna veselības dēļ;
* Daudzbērnu ģimenēm kredīta procentu atvieglojumus, iegādājoties pirmo īpašumu.
Pensijas vecums un pensijas apmērs vecākiem:
* Nodrošināt iespēju doties pensijā agrāk - atkarībā no bērnu skaita un valsts kompensētā ieguldījuma vecāka pensijas kapitālā;
* Pensijas palielināšana, balstoties uz vecāka veiktajām sociālās apdrošināšanas iemaksām.
Drošības tīkls vecākiem krīzes situācijā:
* Bērna slimības gadījumā nodrošināt apmaksātu darbnespējas lapu (slimības lapu) - gan vecākiem, gan vecvecākiem;
* Nodrošināt bērnam pensiju, ja kāds no vecākiem gājis bojā;
* Palielināt ģimenes pabalstu bērna vai vecāka invaliditātes gadījumā.
Mājokļa atbalsts:
* Ģimenēm ar bērniem subsidēt mājokļa iegādi vai būvniecību, ar iespēju to uzlabot, ģimenei palielinoties;
* Ģimenēm ar bērniem nodrošināt valsts galvojumu mājokļa kredītam. Paaugstinātas garantijas, atkarībā no bērnu skaita;
* Vairāk subsīdijas nodrošināt dzīvojamām mājām laukos;
* Veicināt mājokļa īres fonda pieejamību ģimenēm ar bērniem.
Atbalsts daudzbērnu ģimeņu bērniem un studentiem, kuriem ir jauni vecāki:
* Sniegt valsts garantijas stipendijām un mācību kredītiem;
* Vecākiem sniegt valsts subsīdijas kredītu maksājumiem par bērnu mācībām, ja apmaksas periodā ir piedzimis kāds bērns;
* Nodrošināt budžeta vietas bērniem no daudzbērnu ģimenēm, ievērojot konkrētus kvalitātes kritērijus;
* Nodrošināt budžeta vietas jaunajiem vecākiem nepilna laika vai vakara studijām.

Trešā bērna politika:
* Nodrošināt valsts pabalstus par trešo vai katru nākamo bērnu, kas var tikt izmantots mājokļa iegādes vai bērna izglītības apmaksai;
* Daudzbērnu ģimenēm nodrošināt atlaides sabiedriskajā transportā;
* Sniegt maksimālās iespējamās atlaides visās valsts institūcijās vai institūcijās, kas sadarbojas ar valsti;
* Nodrošināt atlaides mājokļa nodoklim;
* Nodrošināt sistēmu, kas veicina uzņēmēju iesaistīšanos ģimeņu atbalsta programmās.
Finansiālie resursi:
* Izmantot Eiropas Strukturālo un Ieguldījumu Fondu, lai veidotu jaunu vidi – balstīties uz ģimeņu atbalstu pakalpojumiem (bērnu kopšana, ilgtermiņa aprūpe, vecāku atbalsts u.c.), jo tas veicina darba vietu rašanos un palielina darba - ģimenes dzīves balansu;
Balstoties uz esošo pieredzi un iniciatīvām, dalībvalstīm, reģionālajām un vietējām iestādēm izstrādāt mehānismu, kā novērtēt un izvērtēt ģimenēm draudzīgas pašvaldības ES līmenī;
* Dalībvalstīm lūgt nodrošināt Eiropas fonda ieguldījuma un citu finansiālo instrumentu atbalstu bērnu izglītībai un aprūpei, ieskaitot pirmsskolas izglītības atbalstu (būvēt jaunas vai rekonstruēt esošās pirmsskolas izglītības iestādes un citas aktivitātes).

3. Ģimenei draudzīga pašvaldība:
* Ieviest nacionālo programmu “Ģimenēm draudzīgas pašvaldības”;
* Nodrošināt ģimenes politikas atbalstu ne vien no valsts puses, bet arī reģioniem un pilsētām. Vietējā un reģionālajā līmenī ģimenes atbalsta sistēmai jāpapildina nacionālā politika;
* Veidojot draudzīgāku vidi ģimenēm ar bērniem, veicināt pozitīvu konkurenci vietējo iestāžu vidū un organizēt valstiskus konkursus;
* Ieviest finansiālus instrumentus, kas ietekmē ģimeņu interešu aktivitātes vietējās pašvaldībās;
* Nacionālā līmenī noteikt kritērijus, kāda ir ģimenēm draudzīga pašvaldība:
           ** vietējie finansiālie ieguvumi,
           ** ģimenes atbalsta pakalpojumi,
           ** citi ieguvumi, piemēram, līdzekļi bērnu ēdināšanai bērnudārzos un skolās un interešu izglītībai, vienlīdzīga pieeja bērnu aprūpes pakalpojumiem, ģimenēm draudzīgas infrastruktūras pieejamība, sadarbība starp vietējām iestādēm un nevalstiskām organizācijām, kas atbalsta ģimeņu intereses.
* Radīt valsts līmeņa e-platformu, kas apkopo ģimenēm pieejamos labumus un pakalpojumus, ko sniedz visas pašvaldības, tādējādi nodrošinot vieglu pieeju plašai informācijai par visu valsti un dodot iespēju salīdzināt resursus, ko ģimenēm sniedz dažādas pašvaldības;
* Nodrošināt reģionālo administratīvo un informatīvo atbalstu, lai stimulētu jauno paaudžu atgriešanos dzimtenē un apmierinātu viņu vajadzības. 

4. Veselības aprūpes garantijas bērnam un vecākiem; vecāku izglītošana un atbildības palielināšana, ģimenisko vērtību stiprināšana:
* Sponsorēt mediju kampaņas, kas stiprina bērna vērtību (bērna veselība un labklājība) un vecāku lepnumu/pozitīvu audzināšanu;
* Stiprināt tēva lomu ģimenē un tēva bērna kopšanas atvaļinājuma izmantošanu;
* Izmantojot esošo kopienas stāvokli, veidot uz kopienām balstītus pakalpojumus (bez institūcijām);
* Ģimenes ārstu un skolas medmāsu zināšanu stiprināšana bērnu psihiskās veselības jomā, lai pirmie spētu konstatēt problēmu un nosūtīt pie atbilstošajiem speciālistiem;

* Sadarbība dažādu institūciju un dienestu starpā, lai savstarpēji sadarbojoties, sniegtu vecākiem atbalstu un krīzē nonākušajiem vecākiem - resursus laboties;

* Regulāras informatīvas kampaņas sabiedrības domas veidošanā par attieksmes jautājumiem pret bērniem kā vērtību, pret ģimenes kopā pavadīto laiku kā vērtību un tā nozīmīgumu;

* Regulāra un ilgtermiņa vecāku informēšana un izglītošana bērnu audzināšanas un aprūpes jautājumos, sākot no grūtniecības līdz pilngadībai;

* Mērķtiecīga un ilgtermiņa darbība dabisko dzemdību skaita palielināšanai, kā arī informatīva un emocionāla atbalsta sniegšanas iespējas pēcdzemdību periodā;

* Ģimenei un mazuļiem draudzīgas dzemdību iestādes programmas veidošana un ilgtermiņa uzturēšana - ne tikai iekārtojuma, bet arī aprūpes un attieksmes ziņā;
* Seksuālās un reproduktīvās sistēmas veselības izglītība skolās;
* Veselības aprūpes sistēmas pacientu atbalsts;
* Vecāku atbalsta un konsultatīvās programmas ģimenēm;
* Ieguldījums darba vidē un apmācībās darbiniekiem veselības, izglītības un sociālās aprūpes nozarē;
* Veicināt starpresoru sadarbību un komunikāciju (piemēram, izglītība, vecāki, veselības nozares pārstāvji);
* Atbalsta programmas vecākiem-invalīdiem;

* Ģimenēm ar bērniem radīt arvien vairāk izklaides un atpūtas vietas, kas būtu pieejamas bez maksas;

* Mērķtiecīgas un ilgtermiņa programmas un kampaņas bērnu traumatisma mazināšanai.