Kopā audzinām savus bērnus ar lielu mīlestību

ldis ir dzimis koknesietis, bet Ilzes bērnība pagāja Bebru pagastā. Mācoties Vecbebru tehnikumā, Ilzei bija mācību prakse vienā no Kokneses kafejnīcām. Tā 16 gadu vecumā viņa iepazinās ar Uldi, savu nākamo vīru. 1999. gada 13. februāris bija viņu kāzu diena, un tā jau 19 gadus šī diena ir viņu ģimenes svētki.

„Mums abiem ir svarīgi, lai mūsu bērni iegūtu labu izglītību, attīstītu savus talantus un piepildītu savus sapņus,” teic Ilze. Arī viņa pati joprojām mācās, viņas enerģiskais raksturs neļauj stāvēt malā un, ja vien ir iespējams kādam palīdzēt – Ilze to dara no sirds! Saspringtajā ikdienas skrējienā viņa atrod laiku savam vaļaspriekam – dejošanai. Ar Kokneses vidējās paaudzes deju kolektīvu „Kokna” Ilze bija Latvijas simtgades Dziesmu un Deju svētku dalībnieku vidū. Savukārt Uldis brīvajā laikā veic remontu dzīvoklī, viņš vienmēr izdomā jaunas idejas, kā mājokli pārvērst vēl mājīgāku, kā arī brauc uz tēva mājām laukos, kur veic dažādus lauku darbus. Uldis kopā ar ģimeni darbojas Volvo klubā un piedalās kluba rīkotajos pasākumos.

Ilzes un Ulda vecākais dēls Dāvis šopavasar pabeidza Ilmāra Gaiša Kokneses vidusskolu un veiksmīgi, budžeta grupā, iestājās Rīgas Tehniskās universitātes Mašīnzinību, transporta un aeronautikas fakultātē. Dāvis ir absolvējis klavieru klasi Kokneses Mūzikas skolā un apguvis arī akordeona spēli. Ilze stāsta: „Trīs gadus viņš spēlēja mūzikas skolas akordeonistu orķestrī, ir piedalījies Akordeonu dienās Rīgā. Jau ceturto vasaru Dāvis strādāja kokzāģētavā, tā pats sev nopelnot visu nepieciešamo skolai. Šī gada sākumā viņš ieguva autovadītāja apliecību. Priecājos, ka dēls ir mērķtiecīgs un prot pārvarēt grūtības, jo viņš zina, ka mēs viņu vienmēr atbalstīsim.”

Tikpat mērķtiecīgs ir jaunākais dēls Edijs, kurš šopavasar pabeidza 1. kursu Rīgas Tehniskajā koledžā auto tehniķa – mehāniķa specialitātē. Mamma ar lepnumu teic, ka viņš ir viens no labākajiem mācībās savā kursā. Arī Edijs ir Kokneses Mūzikas skolas absolvents. Agrā bērnībā, slimojot ar astmu, ārsti ieteikuši, ka zēnam var palīdzēt mācības mūzikas skolā. Četru gadu vecumā Edijs sāka apgūt flautas spēli. Tikai 1. klasē viņš mācījās divus gadus! Bez flautas viņš apguva arī saksofona spēli un šo instrumentu spēlē Kokneses kultūras nama pūtēju orķestrī. Ilze atklāj, ka Edijam ir viens labi zināms mērķis. Viņš saviem vecākiem ir teicis: „Man būs tik daudz vadītāja tiesību, cik ir iespējams dabūt, jo gribu, lai man vienmēr ir darbs!” Vispirms Edijs ieguva velosipēdista, pēc tam rollera vadīšanas tiesības, šogad savos 17 gados nokārtoja traktorista A kategorijas tiesības. Tāpat kā brālis viņš pa vasaru strādā, lai varētu iegūt traktorista B kategorijas tiesības un gatavoties autovadītāja tiesību iegūšanai nākamajā gadā.

Ilzes un Ulda jaunākā atvasīte Sendija no vecākiem tāpat kā brāļi ir mantojusi muzikalitāti un enerģisku raksturu. Septiņus gadus vecā meitene ir jau gadu mācījusies flautas spēli mūzikas skolā. No četru gadu vecuma Sendija dejo līnijdejas kolektīvā „Mazie kristāliņi”. Piedaloties līnijdeju konkursos individuāli, Sendija ir ieguvusi dažnedažādas godalgas Latvijā un Lietuvā.

Bērnudārzā „Gundega” meitene ir gan dejojusi, gan dziedājusi ansamblī. 2017. gada pavasarī viņa piedalījās Kokneses kultūras nama rīkotajā konkursā „Kokneses Knīpa” un ieguva titulus „Skatītāju simpātija” un „Stilīgā Knīpa”. Meitene labprāt apmeklē Kokneses Ģimenes atbalsta dienas centru un iesaistās dažādās aktivitātēs. Šopavasar, novada represētajiem veltītajā koncertā, Sendija uzstājās ar savu dziesmoto priekšnesumu.

Viss, ko Ilze un Uldis ir sasnieguši, ir pašu spēkiem paveikts. Viņi abi strādā vienā darbavietā, Ilze ir grāmatvede, bet Uldis darbojas mežizstrādē.
Ilze ar pateicību teic, ka Uldis vienmēr ir atbalstījis viņas vēlmi mācīties. Sendijai vēl nebija pat gadiņš, kad Ilze, uzzinājusi par Nodarbinātības valsts aģentūras piedāvāto mūžizglītību ģimenēm, kurās aug trīs bērni un vairāk, sāka trīs reizes nedēļā braukāt uz grāmatvedības kursiem Rīgā. Iesākumā radās iespēja strādāt kokapstrādes uzņēmumā par grāmatveža palīgu, bet vēlāk, turpinot mācīties, viņa ir kļuvusi par uzņēmuma grāmatvedi. Ilze ir pabeigusi pirmo kursu Biznesa augstskolas Turība Jēkabpils koledžas filiālē un kā pašnodarbinātā mācās datorzinību centrā Rīgā, kur apgūst dažādus ar grāmatvedības programmām saistītus kursus.
Viens no Ilzes dzīves moto ir: ja es varu, es iesaistos un palīdzu! Tā viņai izdevās bērnudārzā Sendijas grupiņai „Zvaniņš” sagādāt krekliņus un nozīmītes visiem grupiņas bērniem, kuros uzstāties dažādos „dārziņa” pasākumos. Arī divas lieliski noorganizētas ekskursijas grupiņas bērniem ir Ilzes veikums.

Kas dara viņu ģimeni stipru un saliedētu? Tās noteikti ir ikdienas rūpes vienam par otru un izveidotās ģimenes tradīcijas. Ilze stāsta: „Mēs vienmēr svinam dzimšanas dienas pie skaisti uzklāta svētku galda. Nerakstīts likums visiem ir, ka ģimenei ir jābūt kopā Ziemassvētku vakarā. Tāpat bieži sanākam kopā vīratēva mājās tepat Koknesē, Daugavas krastā.” Katru vasaru Puišeļu ģimene dodas kopīgās ekskursijās. Neaizmirstamā atmiņā paliks braucieni uz Lietuvu ar gulēšanu teltīs, ciemošanās Lotes zemē Igaunijā un ceļošana pa Latviju. Šovasar lieliski iepazīta Līgatne, pabūts izklaides parkā „Avārijas brigāde”. Vienmēr gaidīts notikums ir Volvo kluba salidojums, kurā satiekas ģimenes ar maziem un lieliem bērniem.

Ilze teic: „Uldis ir galvenais plānotājs, es ar prieku palīdzu viņa idejas īstenot. Esmu pateicīga savam vīram, jo viņš daudz strādā, lai uzturētu ģimeni. Viņš bērniem ir autoritāte, bet pats ļoti lepojas, ka dēli ir izauguši lieli un viņiem nepiemīt smēķēšanas netikums. Uldis mūsu ģimenē ir stiprais mugurkauls, es - kakls, kas groza mūsu kopīgo darbošanos. Mēs abi kopā audzinām savus bērnus ar lielu mīlestību”.