Stāsts par mūsu ģimeni – Bērziņi

Lapmežciemā dzīvot ir labi, svaigs gaiss, jūra, daba, droša vide... Nekad neesam vēlējušies braukt prom no Latvijas laimes un naudas meklējumos uz citām valstīm, tur, kur it kā ir labāk.

Un tātad... esam daudzbērnu ģimene un tāda paliksim, kaut arī divi no mūsu bērniem jau ir pieauguši. Mani sauc Gundega, esmu mājturības un vizuālās mākslas skolotāja, strādāju savā specialitātē Lapmežciema pamatskolā. Brīvajā laikā lasu detektīvromānus, patīk rokdarbi, mūzika, pastaigas dabā vai izbraukumi ar divriteņiem. Izšuju tautastērpus pēc pasūtījuma, tā ir kā meditācija pēc saspringtā darba skolā.

Mans vīrs Guntars strādā dāņu firmā par elektriķi, darba aizsardzības un datorspeciālistu. Viņs ir labsirdīgs un ļoti pacietīgs cilvēks. No darba brīvajā laikā viņš strādā mājās – remontē mūsu ģimenes māju. Visus remontdarbus cenšas paveikt paša spēkiem, tas ir viņa vaļasprieks-kaut ko meistarot, izgudrot. Gribam radīt vēl vienu sakoptu vietu Latvijā-savu īpašumu sev pašiem, radiem un ciemiņiem par prieku. Guntars ir jaunākais bērns trīs bērnu ģimenē. Es esmu vecākā meita, man ir jaunāks brālis, kura ģimenē arī aug trīs bērni. Vecāki mūs nav daudz lutinājuši, mums pašiem ir bijis jāiet un jādara, tāpēc esam raduši strādāt, pārvarēt grūtības, nepadoties, daudz neklausīties apkārtējo ļaužu valodās un nevalodās, negaidīt, ka kāds no malas atnāks un iedos labāku dzīvi. Labu dzīvi radam sev paši.

Abi vecākie bērni Dagnija un Rūdolfs ir mācījušies un absolvējuši Lapmežciema pamatskolu un Rīgas valsts 3. ģimnāziju. Gribējām, lai bērni iegūst labu izglītību, ir cilvēki ar plašu redzesloku un interesēm. Abi bērni ir gudri un talantīgi, Dagnija 12 gadus mācījās Jūrmalas mūzikas vidusskolā, apguva klavierspēles un kordiriģentu specialitātes, savukārt Rūdolfs Jūrmalas mākslas skolā 5 gadus apguva profesionālās ievirzes programmu mākslā, papildus tam vēl mācījās ģitārspēli pie mūziķa A.Kukuvasa.

Lapmežciemā visus skolas gadus abi bērni aktīvi darbojās bērnu popgrupā „Vējā”. Mūsu bērniem ir bijuši aizrautīgi, talantīgi un iedvesmojoši skolotāji, paldies viņiem. Augstākās izglītības studijas bērni ar mākslu tomēr nesaistīja, jo Dagnija šogad absolvēja Stokholmas Ekonomikas augstskolu un Rūdolfs mācās ķīmijas tehnoloģiju fakultātē RTU.

Mūsu ģimenē kā pārsteigums un liels brīnums pirms 9 gadiem ienāca jaunākā meita Līva. Viņa ir mūsu saulstariņš un prieka avots. Mēs mīlam un lepojamies ar saviem bērniem, kaut arī ikdienā par to varbūt daudz un skaļi nerunājam. Rūpes, atbalsts, interese vienam par otru, padomi, sarunas, spēles, pasākumi, savstarpēja kopā būšana, nemitīga kņada apkārt, bērnu draugu klātbūtne raksturo daudzbērnu ģimeni, tātad arī mūsējo.

Mēs arī apceļojam Eiropas valstis, dodoties kopīgos ģimenes braucienos, ekskursijās. Apskatāmies, cik skaistas pilsētas un daba ir citur, kā dzīvo cilvēki, baudām turienes virtuvi un izklaides, gūstam jaunus iespaidus. Daudz ceļojam pa Latviju, mūsu zemē arī ir daudz skaistu un sakoptu vietu.

Visus šos 22 gadus, kopš pastāv mūsu ģimene, ar mums ir bijuši mūsu vecāki, bērnu vecvecāki. Viņi ir ļoti mīlējuši savus mazbērnus,lutinājuši, atbalstījuši un palīdzējuši mums ar vīru bērnu audzināšanā. Kopā esam svētkus svinējuši, jubilejas, Ziemassvētkus un Jāņus. Mana vīra vecāki jau ir aizsaulē un vēro mūs no kāda mākoņa maliņas. Mani vecāki ir dzīvi, visu mūžu ir nodzīvojuši kopā. Tētis tikko augustā nosvinēja 80 jubileju, joprojām aktīvi zīmē un konstruē māju un ēku projektus pasūtītājiem. Mamma ir „labais mājas gariņš”, aktīvi par visu interesējas, gan par mazbērnu gaitām, gan par Latvijā un pasaulē notiekošo, par politiku, un pozitīvi, optimistiski skatās uz dzīvi. Abi dzimuši kara laikā, izdzīvojuši pēckara perioda represijas un padomju gadus, viņi ir izturīgi cilvēki, paraugs mums un saviem mazbērniem.

Mēs esam parasta ģimene „no tautas”, mums nav lielu ambīciju, slavenu radinieku, taču gribētos cerēt, ka esam laimīga un saticīga ģimene un laimīgu dzīvi mēs novēlam arī saviem trim bērniem.